Ziemassvētku zirņi rekorddārgi

Palielināt attēlu

NRA raksta, ka zirņi kļuvuši par deficīta preci, jo karstās vasaras dēļ nav padevusies to raža. Izrādās arī, ka zirņu deficīts briedis jau vairākus gadus – audzēšana kļuvusi nepopulāra, tādēļ no tās atteikušies vairāki ilggadēji audzētāji, pārorientējoties uz rapsi vai citām kultūrām, kur ienākumi lielāki.

Kamēr rapša, labības un citu kultūru audzētāji skaļi pauduši savu sāpi par neizdevušos ražu, nemanīti no Latvijas sāk izzust zirņu audzētāji. Šogad uz Ziemassvētkiem tik ierastos pelēkos zirņus veikalu plauktos meklēt ir bezcerīgi - jau tā niecīgos zirņu laukus pamatīgi apskādēja sausums un ražotājiem vienkārši nav, ko piedāvāt pircējiem.

Tie, kuri laikus sāk gatavoties Ziemassvētkiem un galdā vēlas celt latviskus ēdienus, jau būs pamanījuši, ka veikalos nopirkt pelēkos zirņus ir tikpat kā neiespējami. "Zirņi šogad ir lielākā vērtē nekā zelts," saka SIA Voldemārs ražošanas direktors Vladimirs Horoņenko, kura uzņēmums jau vairākus gadus pircējiem piedāvā arī zirņus ar preču zīmi Valdo, jo "mums nav ne kilograma zirņu, ko varētu piedāvāt pircējiem".

Izrādās, ka zirņu deficīts briedis jau vairākus gadus – audzēšana kļuvusi nepopulāra, no tās atteikušies jau vairāki ilggadēji audzētāji. Zemniekiem daudz izdevīgāk bijis pārorientēties uz rapsi vai citām kultūrām, kur ienākumi lielāki, bet laika apstākļu nodarītos zaudējumus valsts daļēji kompensē. Zirņu audzētāji uz kompensācijām cerēt nevarot.

Šo lauksaimniecības kultūru audzē vairs tikai daži fanātiķi, un arī viņiem šis gads bijis gaužām bēdīgs. Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības Laikmets pārstāvis Aigars Birkavs Neatkarīgajai pastāstīja, ka šogad Rūjienas pusē iesējis 4,2 tonnas zirņu, bet rudenī novācis tikai divas tonnas. "Ko tur runāt par pārdošanu...

Labi, ka nākamā gada sēklai sanāks. Lielākā daļa šovasar vienkārši nokalta. Nākamgad varēšu iesēt divas tonnas. Negribas atteikties no 15 gadus ilga darba," stāsta A. Birkavs. Savukārt cits zemnieks Neatkarīgajai teica, ka viņam 100 hektāros zirņu platību šogad vidējā raža bijusi 600 kilogramu no tonnas, lai gan normāli tā ir divas tonnas no hektāra – arī šeit karstās vasaras dēļ.

SIA Voldemārs komercdirektore Jūlija Ladučko pastāstīja, ka iepriekšējos gados vidēji mēnesī viņi tirdzniecības vietām piegādājuši ap 40 tonnu zirņu, bet šogad vispār zemnieki uzņēmumam bijuši gatavi pārdot tikai 20 tonnas zirņu. "Tas nozīmē, ka šogad visa gada garumā jāiztiek no tā, kas iepriekš pietika vien pusmēnesim. Zirņi tiešām pie mums ir ārkārtīgs deficīta produkts – no veikaliem nemitīgi zvana un interesējas, bet mēs varam tikai atbildēt: piedodiet, zirņu nav. Esmu jau pamanījusi, ka dažviet pelēko zirņu vietā ēstuves sāk piedāvāt miežu putraimus ar šķiņķi – iespējams, tā kļūs par mūsu alternatīvu."

Latvijā zirņus tirdzniecības vietām piegādā galvenokārt divi uzņēmumi – Voldemārs un Dobeles dzirnavnieks. Arī Dobeles dzirnavnieka tirdzniecības daļas vadītāja Ieva Šiliņa neslēpj, ka pelēko zirņu, ko piedāvāt veikaliem, nav.

Pircējiem tik ierastos pelēkos zirņus veikalos piedāvā tikai no Latvijā audzētas ražas – importēts netiekot, jo citām tautām neesot zirņu audzēšanas un ēšanas tradīciju.

Kristīne LANGENFELDE, NRA